IZDOMA definīcija Latviešu valodā:

IZDOMA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Spēja izdomāt, rast jaunu risinājumu (dažādiem uzdevumiem); šās spējas izpausme, realizācija (kādā darbā, pasākumā).

    • Cilvēks ar izdomu
    • Pārsteidzoša, laba izdoma

  • 2

    Tas, kas ir izdomāts; izdomājums.

    • Sajaukt īstenību ar izdomu
    • Tās ir tukšas izdomas