IZDĪGT definīcija Latviešu valodā:
IZDĪGT
nepārejošs darbības vārds-dīgst, -dīga
- 1
Izdzīt asnus; dīgstot izvirzīties no sēklas (par asniem); arī augot izvirzīties no zemes.
- Sēklas izdīgušas
- Kartupeļiem izdīguši gari asni
- Piesaulē jau izdīgusi zāle
- 2
Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- Zēnam jau ūsas izdīgušas
- Bullēnam izdīguši radziņi