IZDEGT definīcija Latviešu valodā:

IZDEGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; degt un pabeigt degt.

    • Skals izdeg ātri
    • Izdedzis cigārs
    • Malka krāsnī izdegusi
    • Visa petroleja lampā izdegusi

  • 2

    Kļūt tukšam, sadegot degvielai.

    • Petrolejas lampa izdegusi sausa
    • Darvas muca izdegusi

  • 3

    Kļūt nederīgam, tikt bojātam, pilnīgi vai daļēji sadegot no iekšpuses (līdz ar visu, kas tajā atrodas); tikt bojātam, sadegot (kāda kopuma) daudziem elementiem.

    • Izdegusi ēka, noliktava
    • Izdedzis koka dobums
    • Izdedzis mežs

  • 4

    Kļūt nederīgam, sabojāties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.

    • Spuldze izdegusi
    • Elektrības drošinātājs izdedzis

  • 5

    Izkalst lielā karstumā un sausumā.

    • Izdedzis tīrums
    • Izdegušas ganības
    • Izdegusi labība
    • Izdeguši vasarāja sējumi

  • 6

    Degot (kam), rasties, izveidoties.

    • Svārkos izdedzis caurums