IZDĒDĒT definīcija Latviešu valodā:

IZDĒDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt ļoti vājam; izdilt, novājēt; noliesēt.

    • Slimnieks ļoti izdēdējis
    • Izdēdējušas rokas, seja
    • Izdēdējis kā nāve

  • 2

    3. pers Kļūt irdenam, drupanam (atmosfēras parādību iedarbībā); nolietojoties kļūt neizturīgam.

    • Izdēdējuši ieži, akmeņi
    • Izdēdējuši skaidu jumti