IZDALĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZDALĪTIES

  • 1

    Sadalīties daļās (par skaitli); sadaloties (kopumam, daudzumam) daļās, pa vienam u. tml., izvietoties, izklīst.

    • Skaitlis izdalījās bez atlikuma
    • Viesi izdalījās pa vairākām telpām

  • 2

    Krasi atšķirties (no apkārtējā), būt viegli uztveramam, labi saskatāmam, sadzirdamam.

    • Dzeltens uz melna labi izdalās
    • Klusumā skaidri izdalās atsevišķie trokšņi

  • 3

    3. pers Rasties (kādā procesā); atdalīties.

    • Degšanas procesā izdalās siltuma enerģija
    • Sāls no organisma izdalās caur nierēm