IZČURKSTĒT definīcija Latviešu valodā:

IZČURKSTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Cepoties iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā izkust, iztecēt (par taukiem, sviestu).

    • Speķis izčurkstējis
    • Sviests uz pannas izčurkst un sadeg