IZCĪNĪT definīcija Latviešu valodā:

IZCĪNĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Iegūt, panākt (ko) ar cīņu, pārvarot grūtības, šķēršļus.

    • Izcīnīt brīvību un neatkarību
    • Izcīnīt uzvaru
    • Izcīnīt sacensībās pirmo vietu
    • Izcīnīt olimpiādē zelta medaļu

  • 2

    Cīnoties pabeigt (cīņu, kauju).

    • Izcīnīt sīvas cīņas