IZCĪŅA definīcija Latviešu valodā:

IZCĪŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Darbība izcīnīt; izcīnīšana.

    • Uzvaras, brīvības izcīņa
    • Eiropas kausa izcīņa basketbolā
    • Laikraksta balvas izcīņa