IZCELTIES definīcija Latviešu valodā:

IZCELTIES

  • 1

    Pēkšņi rasties, iesākties.

    • Izcēlās strīds
    • Ugunsgrēks izcēlies neuzmanības dēļ
    • Neļaut izcelties karam

  • 2

    Nokļūt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļiem).

    • Kuģa ļaudis izceļas malā ar laivām
    • Izcelties smilšainā krastā

  • 3

    Izdalīties (no apkārtējā), būt labi redzamam; izvirzīties, gūt ievērību.

    • Gaišie ziedi uz tumšā fona labi izceļas
    • Viņš izceļas ar labām zināšanām
    • Izcelties ar drosmi un aukstasinību