IZBEIGTIES definīcija Latviešu valodā:

IZBEIGTIES

  • 1

    Būt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.

    • Putraimi izbeigušies
    • Izbeidzas pēdējie pārtikas krājumi

  • 2

    Neturpināties tālāk.

    • Purvā ceļš izbeidzas
    • Mežs izbeidzas, un sākas lauki

  • 3

    Tikt pārtrauktam, izbeigtam (par stāvokli, darbību); nebūt rezervē (par laikposmu).

    • Strīds izbeidzies
    • Atvaļinājums izbeidzas rīt
    • Termiņš izbeidzies