ĪSTENĪBA definīcija Latviešu valodā:

ĪSTENĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Patiesi eksistējošais, pastāvošais; realitāte.

    • Objektīva īstenība
    • Tā nav fantāzija, bet īstenība
    • Attēlot romānā dzīves īstenību

  • 2

    lok. īstenībā, apst. nozīmē Patiesībā, faktiski.

    • Īstenībā tā tas nemaz nav