IRONIJA definīcija Latviešu valodā:

IRONIJA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Smalks, ar ārēju nopietnību maskēts izsmiekls.

  • 2

    Stilistisks paņēmiens, kad vārdu lieto pretējā nozīmē, piem., slavē peļamo.

    • Likteņa ironija