IRDZĒT definīcija Latviešu valodā:

IRDZĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt dzidras, paklusas skaņas, kādas dzirdamas, ūdenim plūstot, tekot pāri nelieliem šķēršļiem, piem., nelieliem akmeņiem; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.

    • No klints irdz avots