IRBULIS definīcija Latviešu valodā:

IRBULIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Neliels, tievs kociņš, stienītis, parasti ar smailu galu.

    • Stikla irbulis, ebonīta irbulis, tērauda irbulis

  • 2

    Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, kuras galā ir drīksna.