IEVIRZĪT definīcija Latviešu valodā:

IEVIRZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) nonāk (kur).

    • Krēsls ievirzīts spraugā starp dīvānu un skapi
    • Vējš ievirzījis laivu niedrēs

  • 2

    Panākt, būt par cēloni, ka virzās (kur, kādā virzienā).

    • Ievirzīt upes straumi citā gultnē

  • 3

    pārnesta nozīme Panākt mērķtiecību, noteiktu virzību (piem., kādā norisē); ievadīt (darbībā, vēlamā virzienā).

    • Ievirzīt pareizi audzināšanas darbu, bērnu izglītību
    • Ievirzīt sarunas sev par labu