IEVĒRĪBA definīcija Latviešu valodā:

IEVĒRĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Uzmanības pievēršana (kam); interese (par ko).

    • Iegūt vispārēju ievērību
    • Ievērības cienīgs notikums
    • Atstāt ieteikumu bez ievērības