IETVERT definīcija Latviešu valodā:

IETVERT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atrasties (ap ko), būt (kam) cieši apkārt; apņemt, iekļaut; būt par (kā) ietvaru.

    • Ceriņu dzīvžogs ietver dārzu un māju
    • Ģīmetni ietver melna apmale

  • 2

    Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu; uzņemt, iekļaut (kur).

    • Ietvert dzejā patriotiskas idejas
    • Ietvert poēmu dzejas krājumā
    • Ietvert lugu repertuārā
    • Ietvert pasākumu sarakstā ekskursijas
    • Ietvert romānā vēsturiskus faktus

  • 3

    3. pers Saturēt (sevī, savā sastāvā, parasti ko lielu, plašu).

    • Vieglā rūpniecība ietver vairākas nozares