IETĒRPS definīcija Latviešu valodā:

IETĒRPS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pilns apģērbs; tas, kurā (kas) ir tērpts, arī ar ko (kas) ir segts.

    • Karavīra kaujas ietērps
    • pārnesta nozīme Koki zaļā lapu ietērpā

  • 2

    Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., priekšmetam, telpai).

    • Grāmatas ietērps
    • Albums glītā ietērpā
    • Skatuves ietērps