IESVĒTĪT definīcija Latviešu valodā:

IESVĒTĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izpildīt reliģisku ceremoniju, uzņemot par pilntiesīgu draudzes locekli (kristītu cilvēku).

    • Iesvētīt puišus, meitas

  • 2

    Izpildot noteiktu reliģisku ceremoniju, ievadīt, uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt.

    • Iesvētīt jauno mācītāju
    • Iesvētīt par mūku

  • 3

    Izpildot noteiktu reliģisku ceremoniju, izlūgties un piešķirt Dieva svētību (tam, ko nodod lietošanā).

    • Iesvētīt baznīcu
    • Iesvētīt jauno kapsētu
    • Iesvētīt karogu
    • Iesvētīt skolu
    • pārnesta nozīme Iesvētīt jauno dzīvokli