IESŪNOT definīcija Latviešu valodā:

IESŪNOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Iegrimt un apaugt ar sūnām, ieaugt sūnās.

    • Iesūnojis akmens

  • 2

    pārnesta nozīme Pakāpeniski zaudēt aktivitāti, radošu izdomu, pakļauties ieradumam, arī novecoties.

    • Cilvēks bezdarbībā ātri iesūno
    • Iesūnojuši uzskati
    • Iesūnojušas metodes