IESTRĒGT definīcija Latviešu valodā:

IESTRĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Iekļūstot kur (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam, palikt iekšā; iesprūst.

    • Zāģis iestrēdzis kokā
    • Kumoss iestrēga kaklā
    • Lode iestrēdza kājā
    • pārnesta nozīme Pavasara darbi iestrēguši
    • Vārdi iestrēgst kaklā

  • 2

    Iestigt.

    • Automašīna iestrēga smiltīs
    • Kāja iestrēdza mālainajos dubļos