IESPRĀGT definīcija Latviešu valodā:

IESPRĀGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ieplaisāt.

    • Māla pods iesprādzis
    • Pudele iesprāgusi

  • 2

    Ātrā kustībā, parasti sprēgājot, sprakstot, ievirzīties, trāpīt (kur).

    • Dzirkstele iesprāga gružos
    • Tauki no pannas iesprāgst sejā