IESLODZĪJUMS definīcija Latviešu valodā:

IESLODZĪJUMS

singular masculine noun

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts.

  • 2

    Stāvoklis, kad (kādam) ir atņemta brīvība, ievietojot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piem., cietumā, nometnē).

    • Ieslodzījuma vieta
    • Sodīt ar ieslodzījumu cietumā
    • Samazināt ieslodzījuma laiku
    • Pavadīt divus gadus ieslodzījumā