IEROSME definīcija Latviešu valodā:

IEROSME

sieviešu dzimte

  • 1

    Spēja ierosināt, rosināt, iniciatīva; pamudinājums, rosinājums, ierosinājums.

    • Ierosmes bagāts cilvēks
    • Rīkoties pēc savas ierosmes
    • Mākslinieks dabā gūst ierosmi daiļradei