IERĪKOT definīcija Latviešu valodā:

IERĪKOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izveidot noteiktām vajadzībām (izbūvējot, ierādot telpu, vietu, apgādājot ar inventāru u. tml.).

    • Ierīkot parku, sporta laukumu, zivju dīķi
    • Ierīkot kultivētās ganības
    • Ierīkot mājā ūdensvadu, signalizāciju
    • Ierīkot šķūnī darbnīcu

  • 2

    3. pers Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.

    • Zīlītes ierīkojušas ligzdu koka dobumā