IERĀDĪT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

• 1

  Iedalīt un parādīt, nododot lietošanā; noteikt un parādīt (vietu).

  • Ierādīt istabu
  • Ierādīt zemi apbūves gabalam
  • Ierādīt cirsmu
  • Ierādīt talciniekiem lauku
  • Ierādīt viesiem vietas pie galda

• 2

  Parādot un paskaidrojot iemācīt.

  • Ierādīt meitenei rokdarbus
  • Ierādīt bērnam burtus
  • Ierādīt, kā rīkoties ar fotoaparātu

• 3

  Atklāt, ļaut citiem ievērot, pamanīt (savu stāvokli, izjūtas).

  • Viņš negribēja ierādīt, ka darbs par grūtu
  • Nav ko ierādīt, ka ir bail