IEPRIECINĀT definīcija Latviešu valodā:

IEPRIECINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs.

    • Iepriecināt māti ar ziediem
    • Panākumi darbā iepriecina
    • Ekskursantus iepriecināja skaistā daba
    • Iepriecināt sirdi
    • Iepriecināt acis, skatienu