IELAUZT definīcija Latviešu valodā:

IELAUZT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Nepilnīgi pārlauzt, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.

    • Ielauzta žoga lata
    • Ielauzt zaru
    • Ielauzt stiebru

  • 2

    Daļēji salauzt (uz iekšpusi), laužot ieliekt, iedarbojoties no virspuses, ārpuses.

    • Ielauzt ledu
    • Sniegs ielauzis jumtu
    • Ielauzt kastei sānus
    • Ielauzt ribas
    • Ielauzt galvaskausu

  • 3

    Poligrāfijā – ievietot (salikuma rindas, klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā).