IEKVĒLOTIES definīcija Latviešu valodā:

IEKVĒLOTIES

  • 1

    3. pers Sākt kvēlot.

    • Iekvēlojas ogles
    • Iekvēlojas uguns
    • Iekvēlojas spuldze
    • Debesis iekvēlojās rietā
    • Acis sajūsmā iekvēlojās

  • 2

    pārnesta nozīme 3. pers Pēkšņi sākties, izraisīties (piem., par spēcīgām jūtām).

    • Sirdī iekvēlojas greizsirdība, ilgas

  • 3

    pārnesta nozīme Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (piem., spēcīgas jūtas).

    • Iekvēloties naidā, sajūsmā