IEKRIST definīcija Latviešu valodā:

IEKRIST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Krītot ievirzīties (kur iekšā).

    • Iekrist bedrē, grāvī
    • Iekrist upē
    • Sēkla iekrīt zemē
    • Acī iekritis gruzis

  • 2

    Iemesties, ielikties (kur).

    • Iekrist gultā

  • 3

    Pēkšņi nonākt (kādā stāvoklī).

    • Iekrist parādos
    • Iekrist kaunā
    • Iekrist izmisumā
    • Iekrist snaudā
    • Iekrist nesamaņā

  • 4

    sarunvalodas vārds Strauji ieķerties (piem., ar rokām, zobiem); ieklupt (2).

    • Iekrist kādam matos
    • Suns iekrīt stilbos

  • 5

    Pēkšņi iesaistīties, iejaukties (piem., runās).

    • Iekrist sarunā
    • Iekrist pusvārdā
    • Iekrist dziesmas vidū

  • 6

    3. pers Ievirzīties uz iekšpusi, ieplakt.

    • Iekritušas acis
    • Dziļi iekrituši vaigi
    • Slimniekam iekritušas krūtis

  • 7

    3. pers Gadīties, sagadīties.

    • Atvaļinājums iekrita labā laikā
    • Viņam iekrita braukt uz pilsētu

  • 8

    Tikt pieķertam, notvertam.

    • Iekrist nozieguma vietā
    • Bandīti iekrituši

  • 9

    sarunvalodas vārds Pazust.

    • Kur tu biji tik ilgi iekritis?