IEDABŪT definīcija Latviešu valodā:

IEDABŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ievietot, ievirzīt, panākt, ka ievirzās, parasti ar pūlēm, grūtībām.

    • Iedabūt maisus ratos
    • Iedabūt šķūnī sauso sienu
    • Iedabūt stropā bišu spietu
    • Iedabūt izsprukušo sivēnu aizgaldā
    • sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Iedabūt dēlu labā vietā