HAOSS definīcija Latviešu valodā:

HAOSS

singular masculine noun

  • 1

    Sengrieķu mitoloģijā – bezdibenīgs, tumšs miglājs, juceklīgs pasaules matērijas daļiņu sajaukums, no kā cēlies viss esošais.

    • Mācība par pirmlaiku haosu
    • pārnesta nozīme Lidmašīna ienirst miglas haosā

  • 2

    Liela nekārtība; pilnīgs sistēmas trūkums; juceklis.

    • Skaņu, krāsu haoss
    • Domu haoss