GULDZIENS definīcija Latviešu valodā:

GULDZIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas, kam guldzot.

    • Strauta guldzieni
    • Piens guldzieniem līst no pudeles

  • 2

    Šķidruma daudzums, malks, ko norij ar šādu troksni.

    • Zirgs dzer guldzieniem