GRAUTIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

GRAUTIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Postīšana laužot, dauzot, dragājot u. tml.

    • Grautiņš krogā
    • Huligāni sarīkoja grautiņu

  • 2

    Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).