GRANDĒT definīcija Latviešu valodā:

GRANDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt stipru, nevienmērīgu, dobju trokšņu virkni; atskanēt šādam troksnim; dārdēt.

    • Nepārtraukti grandēja pērkons
    • Aiz upes grandēja lielgabali
    • Deju laukumā grand mūzika