GRĀBEKLIS definīcija Latviešu valodā:

GRĀBEKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Roku darbarīks – garā kātā iestiprināts šķērsis (galva) ar zariem (tapiņām) kā savākšanai vai izlīdzināšanai.

    • Koka, dzelzs grābeklis
    • Siena, dārza grābeklis
    • Grābekļa kāts
    • Grābt, irdināt zemi ar grābekli

  • 2

    Lauksaimniecības mašīna izkliedētas masas (piem., lopbarības, krūmu, ciņu) savākšanai vai izlīdzināšanai.

    • Zirga grābeklis
    • Traktorvilkmes grābeklis