GODS definīcija Latviešu valodā:

GODS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Cilvēka morālā vērtība; tikums.

    • Goda jūtas
    • Goda lieta
    • Aizskart godu
    • Laupīt godu

  • 2

    vsk Morāla atzinība, cildinājums: arī pagodinājums, cienījams stāvoklis.

    • Darīt, strādāt goda pēc
    • Dzīties pēc goda
    • Parādīt godu (kādam)
    • Aizstāvēt, sargāt skolas godu
    • Tikt tādā amatā ir liels gods
    • Tikt kapteiņa godā

  • 3

    vsk. ģen goda Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, godināšanu.

    • Goda pjedestāls
    • Goda viesi
    • Goda plāksne
    • Goda vārti
    • Goda krēsls
    • Goda prezidijs

  • 4

    vsk. dat godam, apst. nozīmē Veiksmīgi, tā, kā vajag, kā nākas.

    • Turēties godam
    • Godam izpildīt uzticēto pienākumu

  • 5

    dsk Godības, svinības.

    • Braukt uz godiem

  • 6

    vsk. ģen goda Tāds, kas paredzēts svētkiem, svinībām.

    • Goda drēbes
    • Goda uzvalks