GODASARDZE definīcija Latviešu valodā:

GODASARDZE

sieviešu dzimte

  • 1

    Cilvēku grupa, kas, piem., stāvot miera stājā ierindā, pauž godinājumu (kam); šāda ierinda.

    • Pie pieminekļa stāv godasardze
    • Stāvēt godasardzē