GLABĀT definīcija Latviešu valodā:

GLABĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Turēt (ko, kur) novietotu, piem., lai nepazustu, nesabojātos; turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu; arī saudzīgi lietot.

    • Glabāt drēbes skapī
    • Glabāt pārtiku vēsā vietā
    • Glabāt labību apcirkņos
    • Vasaras ābolus nevar ilgi glabāt
    • Glabāt konfektes bērniem
    • Zēns glabā savas rotaļlietas

  • 2

    Sargāt, paturēt, nepieļaut, ka izzūd, pazūd; arī neizpaust.

    • Glabāt tautas varoņu piemiņu
    • Glabāt godu
    • Glabāt noslēpumu

  • 3

    Būt tādam, kurā (kas) atrodas, ir ietverts, saglabājas.

    • Augsne vēl naktī glabā saules siltumu
    • Zemes dzīles glabā sevī bagātības

  • 4

    (Ap)bedīt.

    • Glabāt kritušos cīnītājus

  • 5

    Sirsnīgi rūpēties, gādāt (par kādu); auklēt.

    • Glabāt bērnus
    • Glabāt (arī sargāt) kā aci pierē