GALS definīcija Latviešu valodā:

GALS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nobeigums vai sākums (piem., priekšmetam, veidojumam); nobeiguma vai sākuma daļa.

    • Staba, spieķa gals
    • Alejas, ielas gals
    • Durvis ir gaiteņa galā
    • Ēkas gala siena
    • Gala istabas
    • Sasiet virves galus
    • Attaisīt maisam galu
    • pārnesta nozīme Naža gals
    • Baļķa resnais un tievais gals
    • Sēdēt uz paša sola gala
    • Ciema viņā galā

  • 2

    Vieta, kas piekļaujas kā sākumam vai beigām.

    • Sēdēt galda galā
    • Dārzs atrodas mājas galā

  • 3

    Beigu (arī šaurākā, tievākā) vai augšējā daļa.

    • Adatas, īlena gals
    • Ausu, ragu gali
    • Mēles, deguna gals
    • Spārnu gali
    • Siena kaudzes gals

  • 4

    Gabals, kas palicis pāri no kā (pēc apstrādes, sadalīšanas u. tml.).

    • Dēļu gali
    • Papirosu gali
    • Diegu gali

  • 5

    Beigas; pretstats: sākums.

    • Stāties rindas galā
    • Gala pietura, gala stacija

  • 6

    Nobeigums, beigas (procesam, darbībai, gaitai); tas, ar ko (kas) beidzas; arī galīgais.

    • Diena iet uz galu
    • Priekiem nebija gala
    • Gala eksāmeni
    • Gala atzīmes
    • Šai cīņai nav gala
    • Nav zināms, kas galā iznāks
    • Darīt (kam) galu
    • Netikt nekādā galā

  • 7

    sarunvalodas vārds Nāve, bojāeja.

    • Tā, ka vai gals klāt
    • Dabūt galu, ņemt galu
    • (Pa)darīt sev galu
    • Neskrien savu galu meklēt!

  • 8

    lok. galā, apst. nozīmē Tā, ka ir (kas) beidzies, pagājis, padarīts, sasniegts.

    • Dzīve ir galā
    • Ar darbu nu būsim galā
    • Es ar to netikšu galā
    • Tikt galā ar slimību, ar grūtībām
    • Iesim ātrāk, lai laikus tiekam galā

  • 9

    lok Kopā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietvārdu – garā virknē, cits aiz cita, lielā daudzumā.

    • Galds galda galā
    • Vērt zīles citu citai galā
    • Darbs darba galā