FAĶĪRS definīcija Latviešu valodā:

FAĶĪRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Musulmaņu mūks, klejotājs un dāvanu lūdzējs.

  • 2

    Klejojošs burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm.