ĒRCE definīcija Latviešu valodā:

ĒRCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.

    • Bumbieru lapu ērce
    • Plūmju lapu kārpu ērce
    • Upeņu pumpuru ērce
    • Ceriņu dzinumu ērce
    • Miltu ērce
    • Kašķa ērces