EPITĒLIJS definīcija Latviešu valodā:

EPITĒLIJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Audi, kas sedz daudzšūnu organismu virsmu un dobumu sieniņas; ādas virsējā kārta.

    • Cilvēku, dzīvnieku epitēlijs

  • 2

    Maigu šūnu audi, kas sedz dažus augu iekšējos dobumus.