EPIKA definīcija Latviešu valodā:

EPIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Viens no daiļliteratūras pamatveidiem – vēstītāja literatūra (proza, drāma, lirika un liroepika).

    • Epikas formas, paveidi

  • 2

    Kāda autora, perioda vai laikmeta episko darbu kopums.

    • Mūsu gadsimta epikas raksturojums