EPIGRĀFIKA definīcija Latviešu valodā:

EPIGRĀFIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vēstures un valodniecības palīgnozare, kurā pētī seno laiku un viduslaiku uzrakstus (uz akmens plāksnēm, klintīm, sienām, traukiem u. tml.).