EPICENTRS definīcija Latviešu valodā:

EPICENTRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vieta, kas atrodas uz zemes virsmas tieši virs kāda ārdošu, postošu spēku darbības centra vai zem tā.

    • Zemestrīces epicentrs
    • Kodolsprādziena epicentrs