EMALJA definīcija Latviešu valodā:

EMALJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Necaurspīdīga, stiklam līdzīga masa, ar ko pārklāj metāla izstrādājumu virsmu.

    • Emaljas krāsas
    • Klāt ar emalju

  • 2

    Ļoti cieta viela, kas veido zobu ārējo kārtu.