EKSTĀZE definīcija Latviešu valodā:

EKSTĀZE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga jūsma; arī slimīgs jūsmas stāvoklis.

    • Reliģiska ekstāze
    • Publika nonāca ekstāzē