DZĪVESPRIECĪGS definīcija Latviešu valodā:

DZĪVESPRIECĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Možs, priecīgs, mundrs; tāds, kas neļaujas grūtsirdībai un skumjām.

    • Dzīvespriecīgs cilvēks
    • Dzīvespriecīgs raksturs

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks; tāds, kas rada dzīvesprieku.

    • Dzīvespriecīga, jautra dziesma
    • Dzīvespriecīgi smaidīt
    • Krāsot sienas dzīvespriecīgās krāsās