DŪRIENS definīcija Latviešu valodā:

DŪRIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja darbība, arī rezultāts – d u r t.

    • Izdarīt dūrienu ar nazi
    • Adatas, naža dūriens
    • Dūriena brūce
    • Saules dūriens

  • 2

    parasti dsk Diega līkumiņš, kas šujot veidojas drānas (vai cita materiāla) virspusē; izšūšanas tehnika.

    • Šujmašīna šuj nevienādus dūrienus
    • Noregulēt smalkākus dūrienus
    • Šūt lieliem dūrieniem
    • Izšūt ar krusta, kāta, ķēžu dūrieniem